“Ouroboros” atklāšana un dejas performance

Ļoti siltā ceturtdienas vakarā, Āgenskalnā, Modra Ģelža projektētā komponistu muzeja lakoniskajā apjomā tika atklāta Unas Mikudas personālizstāde “Ouroboros”*. Plaši apmeklētā atklāšanas diena lutināja ar vasarīgu laiku un sarunām līdz pusnaktij. Izstādes scenogrāfs, arhitekts Dāvis Gasuls stāstīja par izstādes veidošanas procesu un radošās idejas attīstību. Šeit iespējams iepazīties ar viņa sacīto.

“Liels paldies Unai, par iespēju būt daļai no izstādes radošās komandas, kurā mēs četri – Una, Ginta, Modris un es manuprāt ļoti simbiotiskā un savstarpējās uzticības caurstrāvotā procesā tikām līdz šodien skatāmajam gala rezultātam,” iesāka Dāvis. Viņš atklāja, ka šī ir pirmā reize, kad uzņēmies izstādes scenogrāfa lomu, kuru ar aizrautību izbaudījis. Izstādes radīšanas porcesā tika piedzīvooti vairāki transformācijas posmi, no idejiska maksimuma līdz reālās dzīves nospraustajiem ierobežojumiem. Izstādes scenogrāfijas galvenais uzdevums bija radīt tiltu starp telpu un ekspozīciju, cieņpilni attiecoties kā pret vienu tā otru. Tāpat arī radīt savu vietu un telpu katrai rotai, vienlaikus saglabājot izstādes integritāti. Būtisks aspekts ir iekārtojuma ilgtspējība, skaidro Dāvis. “Principā esam radījuši bezatlikuma izstādes scenogrāfiju – 200 betona bloku aizņēmos no daudzdzīvokļu ēkas būvlaukuma, mēneša beigās tie tiks atgriezti un izmantoti būvniecībā, metāls, kā zināms savu vērtību nezaudē un var tikt pārstrādāts jaunās formās, vienīgais atlikums ir izstādes paklājs un divas organiskā stikla spoguļvirsmas,” neslēpjot gandarījumu par ilgtspējīgo risinājumu, stāsta Dāvis.

Iekārtojuma forma plānā rada atsauci uz populāro 90 to gadu mobilo telefonu spēli “Snake”, tādejādi veidojot sasaisti ar izstādes tēmu Ouroboros (grieķu Oura -aste, boros – ēšana). Izstādes nosaukuma iniciators bija Dāvis Gasuls. “Līdz izstādes nosaukumam nonācu gan caur asociācijām ar Unas rotām, kas auklu un vadu vijīgumā, veido gandrīz noslēgtu apli, gan caur savu sākotnējo izstādes iekārtojuma ideju.” Šim simbolam ir ārkārtīgi daudz slāņu: 1. mūžību un tās cikliskumu – nāve un atdzimšana visos tās aspektos, šobrīd mēs to ļoti skaudri izjūtam globālo notikumu kontekstā, īpaši, svārstībās ko šobrīd piedzīvo Rietumu pasaules vērtības. 2. Alķīmisko materiālu vienotību, spēju transformēties no vienas formas citā. 3. Junga definēto spēju atpazīt un integrēt pretmetus – cilvēks (prima materia) un ēna; 5. vārdu spēle ar Euriobor; 6. Un protam, šogad dzīvojam čūskas gadā.

5. aprīlī, sniegputeņa pavadībā, izstādi “Ouroboros” izdejoja kustību mākslinieces Agate Bankava un Rūta Pūce. Performance piedāvāja jaunu skatījumu uz rotu un ķermeņa mijiedarbību kustībā, rotu ķermeņa un miesas ķermeņu savīšanos vienā telpā. Kāda kļūst rotu loma telpā, ja tās funkcija tiek mainīta? Horeogrāfes kustību valodā risināja ķermenisku dialogu starp saviem un rotu ķermeņiem, kur cilvēka ķermenis kļūst par abstraktu kustīgas miesas masu un rota ir šī ķermeņa turpinājums, šķērslis un pretstats, meklējot jaunu dialogu starp rotu un ķermeni.

Fotogrāfi Dāvis Drēziņš un Kaspars Teilāns.

*Simbols – Rotu kapsula, tāpat kā kaklarota – plastiska, apļveida līnija simbolizē bezgalību, cikliskumu. Tāpat arī mītiskā čūska, kas ēd savu asti – Ouroboros.

Izstāde ir skatāma no 4. – 29. aprīlim, telpā “Smilga”, Eduarda Smiļģa ielā 34A, Rīgā. Izstādes darba laiks P–O: slēgts, T–Pk: 14.00–19.00, S–Sv: 13.00–18.00. Pasākumu dienās darba laiki atšķiras, vairāk informācijas “Smilga” FB lapā.

Izstādi atbalsta VKKF, Lielvārdes alus, Mūrbūdu sidra darītava un informatīvais partneris t/c “Spice”.