Rotu mākslas biedrībai 5 gadi
Biedrību aizsāka trīs rotu mākslinieki – Zane Vilka, kura, kopš dibināšanas, ir arī biedrības valdes priekšsēdētaja un, bez kuras biedrības darbība laikam nebūtu iespējama; Jānis Vilks, talantīgs mākslinieks, kurš ar scenogrāfa skatījumu spēj attaisnot laikmetīgajam rotu māksliniekam uzkrauto atbildību – apvienot kvalitāti ar radošumu; un, ne mazāk talantīgais Valdis Brože, kuram varam pateikties par Latvijas vārda nešanu pasaulē, tieši laikmetīgās rotu mākslas šaurajā burbulī. Vēl bez viņiem biedrībā ir 21 mākslinieks, pirms nepilnas nedēļas uzņēmām jaunāko biedru. Izvēlējos vārdu “mākslinieks”, jo, atsaucoties uz rotu pētnieces Kristinas Filipes rakstīto grāmatā “Laikmetīgā rotu māksla Portugālē”, dažādo disciplīnu robežas ir tik trauslas, ka bieži mēs nevaram izmantot vārdu “juvelieris”, “dizaineris”, “tēlnieks”, “zeltkalis”, jo tie nav pietiekami precīzi. Vai drīzāk, ir pārlieku precīzi, bet ne atbilstoši.
Kas noticis šo piecu gadu laikā? Vai biedrība būtiski izmainījusi rotu mākslas vidi Latvijā? Domāju ka nē. Šobrīd par izmaiņām pārāk agri spriest. Biedrības dibināšana ir izrādīta iniciatīva ar vēlmi mainīt esošo paradigmu, kurā rotu mākslinieku redzam kā darbnīcā ieslēgušos indivīdu ar pasīvu attieksmi pret apkārt notiekošo. Vai tiešām šīs nodarbošanās specifika ir tieši saistīta ar indivīda rakstura īpašībām? Vai rotu mākslinieks gadījumos, kad netiek uzdota alternatīva, ir intraverts un prom no komunikācijas vērsts? Uz šiem jautājumiem, protams, nav jāatbild. Pats vienotas organizācijas izveidošanas fakts it kā atbild mūsu vietā. Biedrības mērķi aprakstīti gan šajā pat vietnē, gan citos publicitātes materiālos, kur biedrība pieminēta. Bet tie nav negaidīti, galvenā būtība ir apvienoties, lai kopīgi īstenotu to, ko vienatnē nav iespējams. Grupas izstādes protams ir redzamākais notikums, ar ko var padižoties biedrība. Bet vēl bez tām, notikusi arī grūtāk dokumentējama pieredzes apmaiņa, kas veidojusies neformālos apstākļos, ko nodrošinājusi biedrība. Kāds pieminēšanas vērts piemērs ir 2022. gada novembra sākumā aizsāktā iniciatīva sapulces organizēt biedru darbnīcās, tā labāk iepazīstoties citam ar citu. Sākām ar Unu Mikudu, kura labprāt uzņēma pie sevis māksliniekus, lai kopīgi apspriestu nākotnes plānus. Šī gada februāra beigās baudījām uzkodas pie bagātīgi klāta galda Jāņa Branta darbnīcā, bet pavisam nesen, augusta vidū slēpāmies no karstuma Gunta Laudera darbnīcas ābeļdārza pavēnī. Jubilejas torti notiesājām vasaras vidū, ciemojoties pie Māra Auniņa, gan nevis darbnīcā, bet lauku mājās, kā jau vasarai pieklājas, ar peldi un pastaigu pa Alūksnes augstieni.
Rotu mākslas biedrība dibināta 2018. gadā un šogad tai aprit 5 gadi. Kopš dibināšanas notikušas piecas grupas izstādes (cik zīmīga sakritība) un šajā gadā mākslinieki gatavojas sestajai izstādei, kas notiks 2024. gada februārī, Dekoratīvās Mākslas un Dizaina muzejā.
Teksts: Ginta Grūbe