Marmora izpēte OBRAS rezidencē
2026. gada septembrī Latvijas rotu mākslinieces Rasma Pušpure un Ginta Grūbe otro gadu pēc kārtas uzturējās mākslinieku rezidencē OBRAS Portugāles Alentežu reģionā, turpinot 2025. gadā iesākto darbu ar vietējiem materiāliem – marmoru, korķi un atrastiem priekšmetiem. Arī šogad mākslinieciskajai izpētei pievienojās instalāciju un skaņas mākslinieks Modris Svilāns. Rezidences laikā attīstītās ieceres kļuvušas par pamatu kopīgai izstādei Not Now, Marble, kas 2027. gada augustā plānota Evoramontes pilī, Portugālē.
Ja pirmajā rezidencē mākslinieču galvenā interese bija iepazīt neierastus materiālus un to apstrādes iespējas, tad šogad arvien nozīmīgāka kļuva pati vieta – tās ainava, vēsture, cilvēki un materiālu ieguves procesi. Alentežu ir reģions, kur līdzās olīvkoku un korķozolu audzēm atrodas plašas marmora ieguves teritorijas. Marmors šeit ir gan nozīmīgs vietējās kultūras un arhitektūras materiāls, gan daļa no industriālās ainavas.
Rasma Pušpure turpināja 2025. gadā OBRAS rezidencē aizsākto darbu ar marmoru. Sākotnējā interese par šo materiālu pamudināja mākslinieci patstāvīgi apgūt tā griešanas, slīpēšanas un formas veidošanas paņēmienus, izmantojot rotu darināšanā un dārgakmeņu apstrādē iegūtās zināšanas. Rasma rezidencē nonāca pie ieceres – katru dienu izgatavot vienu marmora olu. Divdesmit deviņas rezidences dienas, divdesmit deviņas olas. Taču darba gaitā sākotnējais mērķis tika pārsniegts, un tapa plašāka dažādu izmēru, krāsu un faktūru marmora objektu kolekcija. Olas forma kļuva par sākumpunktu ne tikai tehniskiem eksperimentiem, bet arī pārdomām par materiālu vērtību.
Ginta Grūbe savukārt pievērsās robežai starp rotu, objektu un skulptūru. Viņas darbos nozīmīgu vietu ieņem atrasti priekšmeti, materiālu pārpalikumi un to sākotnējās funkcijas pārinterpretācija. Rezidencē attīstītajā darbu ciklā The Missing Link marmors sastopas ar ikdienišķiem priekšmetiem un vietējiem materiāliem, veidojot negaidītas attiecības starp priekšmeta vēsturi, tā simbolisko nozīmi un ķermeni. Mākslinieci interesē arī pretruna starp marmora monumentalitāti un rotas intīmo mērogu – materiāls, kas parasti saistās ar arhitektūru un pieminekļiem, kļūst par objektu, kura svars un forma izaicina ierastos priekšstatus par valkājamību.
Modris Svilāns rezidencē strādāja ar kinētiskiem objektiem, modulāro sintezatoru un skaņas eksperimentiem. Viņa praksē mehāniskas kustības un dzīvu organismu bioelektriskie signāli kļūst par skaņas veidošanas elementiem. Darbos izmantoti arī Portugālē veikti vides skaņu ieraksti. Tādējādi reģiona materiālā vide tiek pētīta ne vien vizuāli un taustāmi, bet arī audiāli.
Rezidences noslēgumā, 27. septembrī, OBRAS notika atvērto darbnīcu diena (Open Studio Day), kurā apmeklētāji varēja iepazīties ar mākslinieku darba procesiem un rezidences laikā tapušajiem eksperimentiem. Ginta un Rasma prezentēja savus darbus un radošās prakses, savukārt Modris kopā ar vokālisti un eksperimentālās mūzikas mākslinieci Sophie Tassignon sniedza skaņas performanci, apvienojot elektronisko skaņu eksperimentus ar dzīvo vokālu. Šādas tikšanās ir būtiska OBRAS rezidenču daļa, ļaujot māksliniekiem apmainīties ar pieredzi un veidot dialogu ar starptautisku auditoriju.
Uzturēšanās laikā mākslinieki apmeklēja arī 3. Lisabonas laikmetīgo rotu biennāli, kā arī tikās ar portugāļu rotu mākslinieci, pētnieci un kuratori Cristina Filipe. Sadarbība ar viņu turpināsies, veidojot nākamā gada izstādi.
Not Now, Marble – turpinājums 2027. gadā
Divu gadu laikā OBRAS rezidencē aizsāktā materiālu izpēte ir pāraugusi starpdisciplinārā izstādes projektā Not Now, Marble, kas apvienos laikmetīgo rotu mākslu, skulpturālus objektus, kinētiskas instalācijas un skaņu.
Izstāde plānota no 2027. gada 5. līdz 22. augustam Evoramontes pilī, vēsturiskā arhitektūras piemineklī Estremozas pašvaldībā. Projekta kuratore būs Cristina Filipe, un tā īstenošana notiks sadarbībā ar OBRAS Residencies. Izstāde ir apstiprināta kā BIALE_27 – Alentežu Starptautiskās biennāles programmas daļa kā arī tiek attīstīta sadarbība ar Évora_27 – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu.
Izstādes centrā būs jautājums par materiāla un cilvēka atšķirīgajiem laika mērogiem. Marmors, kas veidojies ģeoloģiskos procesos un gadsimtiem izmantots monumentālajā arhitektūrā, rotas formā nonāk tiešā saskarē ar cilvēka ķermeni. Šī mērogu un laika neatbilstība kļūst par vienu no projekta galvenajām tēmām, vienlaikus pievēršoties materiālu ieguvei, ainavas pārmaiņām un vietējās kultūras mantojumam.
Izstādes programmā paredzēta arī publiska diskusija ar portugāļu arheoloģi Maria de Magalhães Ramalho par kultūras mantojumu, ainavu un dabas resursu izmantošanu.
Sadarbība ar OBRAS turpināsies arī pirms izstādes. 2027. gada janvārī Rasma Pušpure vadīs trīs nedēļu marmora apstrādes radošo darbnīcu, aicinot dalībniekus iepazīt vietējo materiālu un eksperimentēt ar tā iespējām laikmetīgajā mākslā un dizainā. Darbnīcai iespējams pieteikties te – https://www.obrasresidencies.com/marble-carving-workshop
Tas, kas 2025. gadā sākās kā interese par marmoru un korķi, pamazām kļuvis par plašāku māksliniecisku pētījumu un ilgtermiņa sadarbību. OBRAS šajā procesā ir ne tikai darba vieta, bet arī vide, kurā sastopas dažādas mākslinieciskās prakses, vietējās zināšanas un jaunas idejas.
Teksts: Ginta Grūbe