“Anfilāde” Ķimales muižā

Līdz 2026. gada 30. septembrim Ķimales muižā, Padures pagastā, apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina specialitātes studentu un pasniedzēju laikmetīgās mākslas izstāde “Anfilāde”. Ekspozīcija izvietota gan muižas iekštelpās, gan parkā, komunicējot starp vēsturisko arhitektūru, apkārtējo ainavu un laikmetīgo mākslu.

Anfilāde ir arhitektūras princips, kurā telpas, durvju ailes vai arkas izvietotas uz vienas ass, radot nepārtrauktu skatiena un kustības līniju. Izstādes dalībnieki šo jēdzienu interpretē plašāk – kā secību, ritmu, pāreju un savstarpējo attiecību struktūru. Darbos anfilādes princips atklājas gan telpiskos objektos un instalācijās, gan rotās, dizaina un video darbos. Izstādē līdzās Ķimales muižas plenērā radītajiem darbiem apskatāmi arī studiju procesā tapuši darbi. Tas atklāj ekspozīcijas daudzveidību – no smalki izstrādātām autorrotām līdz instalācijām un no atrastiem industriāliem materiāliem veidotiem objektiem. Viens no šādiem piemēriem ir studiju uzdevums – rotkaļa profesionālo instrumentu izgatavošana, tostarp 1. kursa studentes Katrīnas Ungures radītais mērgredzenu komplekts, kas izstādes kontekstā kļūst par simbolisku anfilādes interpretāciju – secīgi organizētu elementu virkni, kur katrs gredzens ved pie nākamā. Daļa studentu darbu izvietota Ķimales muižas parkā. Lai tos atklātu, izveidota neliela karte, kas ved apmeklētājus cauri muižas parkam un apkārtnei.

Rotu mākslas biedrību izstādē pārstāv Ginta Grūbe un Rasma Pušpure – Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina specialitātes mācībspēki un absolventes.

Rasma Pušpure izstādei radījusi darbu plenēra laikā, dzīvojot Ķimales muižā. Darbu iespējams skatīt rotu pētnieces un teorētiķes Līsbetes den Bestenas (Liesbeth den Besten) pētījumu kontekstā. Den Bestena norāda uz pāreju no “rotiskuma” (“jewelry-ness”) uz “objektiskumu”(“object-hood”) – situāciju, kurā rota arvien vairāk iegūst autonoma mākslas objekta statusu. Rasmas darbs organiski iekļaujas šajā laikmetīgās rotu mākslas attīstības virzienā, kur ķermeņa tuvums saglabājas kā atsauce, bet valkājamība vairs nav galvenais darba mērķis. Darbs atrodas telpas centrā pie sienas, radīts no auto izplūdes sistēmas klusinātāja, tas, iespējams, noklusina muižas spoku vaimanas.

Izstādē redzama arī daļa no Gintas Grūbes rotu kolekcijas “Obras”, ko viņa veidousi Portugālē, uzturoties rezidencē ar tādu pašu nosaukumu. “Obras” portugāļu valodā nozīmē “darbi” vai “mākslas darbi”, vienlaikus ietverot arī radīšanas un veidošanas procesa nozīmi.

Izstādes radošajā komandā darbojās arī LMA pasniedzēji Arvīds Endziņš un Modris Svilāns, kuri savulaik absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina specialitāti. Viņi vadīja studentu darbus plenēra laikā, galvenokārt fokusējoties uz objektiem ārtelpā. Modris Svilāns ir pazīstams kā kinetisku skulptūru un skaņas instalāciju mākslinieks. Viņa darbs ataino trīs putnus, kas atdzīvojas cilvēka klātbūtnē – putni cenšas attālināties, vienlaikus paliekot uz vietas. Arvīds Endziņš izveidojis vīra tēlu, kas balsta izstādes telpas pārsegumu. Simboliski tas sasaucas arī ar pašu autoru – viņš ir pieredzējušākais mākslinieks izstādes dalībnieku vidū un bijis skolotājs visiem pārstāvētajiem autoriem.

Izstādē sastopami ļoti atšķirīgi skatījumi uz anfilādes tēmu. Elīzas Dzērves video darbs pievēršas nepabeigtībai kā stāvoklim – dokumentējot nepabeigtas infrastruktūras un arhitektūras ieceres, autore tās marķē ar nelielu metāla bantīti, pārvēršot šķietami nepamanīto par uzmanības vērtu notikumu. Savukārt Elisas Grižbovskas kakla rota, iedvesmojoties no zaķa tēla un ritmiski atkārtojot apkakles motīvu, atklāj, kā arhitektūras loģika var izpausties ķermeņa mērogā, veidojot telpisku struktūru ap valkātāju. LMA Metāla dizaina specialitātes 2. kursa studentes Elisas Grižbovskas darbs, kas tapis pasniedzēja Andra Silapētera vadībā, iedvesmojies no zaķa tēla un tā raksturīgajām īpašībām. Atkārtojot un ritmizējot apkakles motīvu, autore radījusi kakla rotu, kas veido telpisku struktūru ap ķermeni. Darbs sasaucas ar laikmetīgās rotu mākslas tradīciju, kurā rota tiek uztverta kā valkājama skulptūra. Šajā kontekstā iespējams saskatīt paralēles ar nīderlandiešu avangarda rotu mākslinieka Paula Derreza darbiem, kuros vēsturiskas apģērba formas, īpaši apkakles, tiek transformētas minimālistiskās un arhitektoniskās konstrukcijās. Līdzīgi arī Grižbovskas darbā atkārtojums kļūst par telpu veidojošu principu.

Būtiska izstādes daļa tapusi plenēra laikā Ķimales muižā. Autori strādājuši ar gataviem industriāliem priekšmetiem un metāla elementiem, kurus nodrošinājis uzņēmums Tolmets Kurzeme. Šķietami savu sākotnējo funkciju zaudējušie objekti pārtapuši jaunās mākslinieciskās struktūrās, savienojot industriālo pagātni ar iztēli, eksperimentu un amatnieciskām prasmēm.

Izstādē piedalās: Arvīds Endziņš, Ginta Grūbe, Rasma Pušpure un Modris Svilāns.

Studentu darbus pārstāv: Velta Vilhelmīne Balcere, Elīza Dzērve, Matilde Marija Feldmane, Nikola Freimane, Elisa Gržibovska, Krista Heinrihsone, Stella Kalpeniece, Elizabete Lipska, Vincents Palucka, Anna Reiktere, Marija Šandurova un Katrīna Ungura.

Izstādes komanda pateicas metāllūžņu pārstrādes uzņēmumam Tolmets Kurzeme par atbalstu un materiālu nodrošināšanu plenēra darbu tapšanā, kā arī grafikas māksliniecei Gunai Pogai par izstādes vizuālās identitātes izstrādi. Īpaša pateicība Ķimales muižai un tās saimniekiem Inesei Andersonei un Kimam Pētersonam par viesmīlību, atsaucību un iespēju īstenot izstādi unikālā kultūrvēsturiskā vidē. Izstādes tapšanā piedalījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas 1. kursa studentes Ance Pudāne, Jekaterina Kovalenko un Marta Romanovska, kuras piedalījās ekspozīcijas veidošanā un iekārtošanā.

Aicinām apmeklēt izstādi “Anfilāde” un iepazīt Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina specialitātes studentu un pasniedzēju darbus gar iekštelpās, gan ārtelpā.

Norises vieta: Ķimales muiža, Padures pagasts, Kuldīgas novads
Izstāde apskatāma līdz: 2026. gada 30. septembrim, par darba laiku sazināties ar muižas saimniekiem.

Teksts: Ginta Grūbe