Kā definēt dizainu šodien?

Igauņu laikmetīgo rotu māksliniece un pētniece Darja Popolitova no 26. līdz 30. maijam viesojās Rīgā daloties ar vieslekciju Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina dienu ietvaros. Viņa kopā ar modes dizaineriem no Lodzas Mākslas akadēmijas – Michał Szulc, Maria Wiatrowska un Maja Bączyńska; kuratori Magalie Guérin no Francijas un AJ Power valdes locekli Uldi Skrebu piedalījās paneļdiskusijā “Kā definēt dizainu šodien?” Diskusiju moderēja rotu māksliniece Ginta Grūbe. Klātesošie apsprieda vairākus nozīmīgus jautājumus, kas pieskaras ātrajai modei un jaunā dizainera izvēlēm mūsdienu tehnokrātiskajā vidē.

Paralēli dalībai LMA Dizaina dienu vieslektoru programmā, Darja Popolitova piedalījās arī starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā Riga Art Week (RAW), kur vadīja performatīvu darbnīcu 3D Jewellery Fortune Telling. Darbnīcā digitālā rotu modelēšana satikās ar maģiska rituāla estētiku, aicinot dalībniekus domāt par tehnoloģiju, identitātes un simbolisma attiecībām mūsdienu kultūrā. Šī starpdisciplinārā pieeja sasaucās arī ar Popolitovas lekcijā LMA aplūkotajām tēmām par rotām kā sociālu, emocionālu un spekulatīvu mediju.

Savukārt paneļdiskusijā “Kā definēt dizainu šodien?” izskanēja atziņa, ka dizains šodien vairs nav tikai objektu radīšana, bet arī attiecību, nozīmju un pieredžu veidošana. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta jaunās paaudzes dizaineru vietai nozarē. Franču kuratore Magalie Guérin runāja par dizainu kā vidi, kurā būtiska ir ne tikai profesionalitāte, bet arī kopiena, mentorība un ilgtermiņa atbalsts jaunajiem talantiem. Tika diskutēts par to, vai dizaina pasaule kļūst cilvēcīgāka, vairāk orientējoties uz kopienu, mentorību un sadarbību, kā arī par to, vai nepārtrauktā nepieciešamība būt redzamam digitālajā vidē nav kļuvusi svarīgāka par pašu radošo procesu. Dalībnieki pievērsās jautājumam, vai modes industrijas straujais temps vēl ļauj attīstīties jēgpilnai radošumam un kā saglabāt autentiskumu laikā, kad dizaineri vienlaikus tiek aicināti būt gan autori, gan savu darbu komunikatori.

Nozīmīga diskusijas daļa bija veltīta ilgtspējai un atbildībai pret materiāliem. Poļu modes dizainers Michał Szulc aicināja domāt par atbildīgu radīšanu, kritiski raugoties uz pārprodukciju un nemitīgo jauninājumu kultu. Tika apspriests, vai nākotnes dizains iespējams bez starpdisciplināras sadarbības starp dizaineriem, ražotājiem, pārstrādes industriju un sabiedrību kopumā. AJ Power Recycling valdes loceklis Uldis Skrebs atgādināja, ka ilgtspēja vairs nav tikai dizaina izvēle, bet gan nepieciešamība, kas pieprasa sadarbību starp dažādām nozarēm. Dalībnieki diskutēja arī par to, vai jaunā dizaineru paaudze jau šobrīd domā citādi par patēriņu, materiālu dzīves ciklu un aprites ekonomiku, kā arī par to, vai apzināta ierobežošana un atteikšanās no pārprodukcijas var kļūt par jaunu inovācijas formu.

Sarunā vairākkārt izskanēja jautājums par tehnoloģiju lomu radošajā procesā. Vai tehnoloģijas paplašina dizaina cilvēcisko dimensiju, vai tomēr rada risku zaudēt emocionālo dziļumu un autentiskumu? Runājot par digitālo kultūru, tika analizēts, kā mainās ķermeņa, identitātes un materiālitātes izpratne laikā, kad dizaina objekti arvien biežāk eksistē gan fiziskā, gan virtuālā formā. Īpašu interesi raisīja jautājums, vai sociālie mediji jau kļuvuši par jaunu materiālu dizaineriem. Rotu māksliniece un pētniece Darja Popolitova aktualizēja jautājumu par ķermeniskumu un pieredzi digitālajā laikmetā, aicinot pārdomāt, vai nākotnes dizains būs fizisks, virtuāls vai emocionāls. Modes dizainere un pētniece Maria Wiatrowska piedāvāja skatīt modi kā simbolu un nozīmju sistēmu, kurā dizainers kļūst par kultūras tulkotāju, savukārt Maja Bączyńska runāja par dizainu kā pieredzi, kur tehnoloģijas, ķermenis un emocijas veido vienotu veselumu.

Noslēgumā saruna atgriezās pie tās centrālā jautājuma – kā definēt dizainu šodien? Jau diskusijas pašā sākumā Michał Szulc uzsvēra ka mēs nezinām kā definēt dizainu un varbūt tieši tāpēc tas ir tik aktuāls. Dizains nepārtraukti mainās līdz ar tehnoloģijām, sabiedrību, kultūru un mūsu priekšstatiem par vērtībām, tādēļ mēģinājums to definēt drīzāk ir nepārtraukts process, nevis sasniedzams rezultāts. Daudz svarīgāka par definīciju izrādījās pati saruna – par atbildību, ilgtspēju, identitāti, tehnoloģijām, emocijām un cilvēka pieredzi. Diskusija ļāva paskatīties uz dizainu no vairākiem skatpunktiem un uzdot jaunus jautājumus, ko varētu uzskatīt par sasniegtu mērķi virzībā uz skaidru dizaina definīciju šodien.

LMA Dizaina dienu notikumus atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, AJ Power Recycling, Lido, Stockmann, Madara Cosmetics, Kinetics, UnaStyle, Tiny Giant Coffee, Tikkurila, Skrīveru saldumi, Oribe, 885, Pastaiga, Radio 5, Arctic Paper